Kas ir virtuālā realitāte?

Vārds virtuālā realitātē veidojies no vārda virtuāls un realitāte. Vārds virtuāls apzīmē kaut ko, kas ir tuvs, klātesošs, taču realitāte ir tas, kas pa īstam eksistē, tas, ko mēs piedzīvojam. Tātad būtībā šīs vārdu savienojums nozīmē tuvs realitātei. Šādi, protams, varētu apzīmēt daudz ko, taču šajā un vairums gadījumu to attiecina uz specifisku realitātes emulācijas veidu.

Pasauli mēs izzinām ar sensorās sistēmas palīdzību, kas saistīta ar mūsu maņu orgāniem un spēju uztvert pasauli un apkārt notiekošo. Pastāv priekšstats, ka cilvēkam ir pieci maņu veidi, t.i., garša, tauste, smarža, redze un dzirde. Taisnību sakot, šie ir tikai, ja tā var teikt, populārākie jeb atpazīstamākie cilvēka uztveres veidi, taču tie nav vienīgie. Piemēram, līdzsvara izjūta! Sensorā sistēma un sensorās informācijas apstrāde smadzenēs nodrošina bagātīgu informācijas plūsmu no apkārtējās vides uz mūsu prātu.

Par realitātes izjūtu ir atbildīgi mūsu maņu orgāni. Respektīvi, viss tas, kas priekš mums ir īsts, ir sensorās informācijas un mūsu smadzeņu darbības mijiedarbības rezultāts. Tātad, ja mēs savai maņu orgānu sistēmai būtu spējīgi piedāvāt mākslīgi veidotu sensoro informāciju, izpratne par realitāti mainītos atbilstoši jauniegūtajai informācijai par to. Šāda veidā mēs varētu sastapties ar realitātes formu, kas nav patiesa, taču šķiet īsta, jeb ar virtuālo realitāti.

Kopumā virtuālā realitāte izpaužas kā mūsu sensorās sistēmas pielietošana trīsdimensionālā datora veidotā vidē, ar kuru cilvēkam tiek sniegta iespēja mijiedarboties, veikt dažādas darbības, tādējādi šķietami kļūstot par šīs realitātes sastāvdaļu.

 

Kā veidojas virtuālā realitāte?

Virtuālā realitāte tiek sasniegta ar datortehnoloģiju palīdzību. Lai to izdarītu, nepieciešama virkne sistēmu, piemēram, austiņas un “omni-directional treadmills”, speciāli šim nolūkam paredzēti cimdi... Šie priekšmeti lieti noder, lai stimulētu mūsu maņu orgānu sistēmu, kas attiecīgi piešķir realitātes izjūtu. To izdarīt gan ir krietni vien sarežģītāk nekā tas izklausās, jo mūsu smadzenes un sensorā sistēma ir radītas tā, lai sniegtu mums absolūti precīzu informāciju par apkārtējo pasauli. Pat tad, kad kaut kas apkārtējā vidē kaut nedaudz atšķiras no tā, kā vajadzētu būt, mēs momentā to sajūtam.

Apstākļi, kas atšķir patīkamu un ticamu virtuālās realitātes pieredzi no nepatīkamas un neīstas, ir gan tehniski, gan konceptuāli. Virtuālās realitātes tehnoloģijai ir jāatrod sasaiste ar cilvēka psiholoģiju. Piemēram, cilvēka redzes lauks itin nemaz nelīdzinās videofilmas formātam. Mūsu redzes lauks ir aptuveni 180 grādu plašs, un par spīti tam, ka ne vienmēr sajūtam savas perifērās redzes klātesamību, mēs kristu panikā, ja tā pēkšņi pazustu. Līdzīgi kā tad, ja mūsu acis un vestibulārais aparāts nonāktu savstarpējā konfliktā, izsaucot reakciju, ko mēs dēvējam par jūras slimību.

Ja virtuālās realitātes piedzīvojuma laikā izdodas izveidot kvalitatīvu aparatūras, programmatūras un sensorās sistēmas mijiedarbību, rodas klātienes izjūta un mums šķiet, ka patiešām atrodamies tur, kur mums šķiet, ka atrodamies.

Kādēļ ir nepieciešama virtuālā realitāte?

Virtuālā realitāte, kā droši vien jau nojaušat, visādā ziņā prasa pamatīgu ieguldījumu. Rodas jautājums – kas tajā ir tik vērtīgs, lai to turpinātu attīstīt? Pilnīgi loģisks šķiet tās ieguldījums izklaides sfērā. Filmas, kuras iespējams vērot it kā klātesot, un arī video spēles... Izklaides industrija ir multibiljonu dolāru vērta, un patērētāji vienmēr ir ieinteresēti izmēģināt ko jaunu.

Taču izklaides sfēra nebūt nav vienīgā, ar kuru ir saistīta virtuālā realitāte. Noteikti ir jāpiemin arhitektūra, sports, medicīna, māksla... Virtuālā realitāte spējusi veicināt virkni atklājumu, kuri vērā ņemami ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.

Brīžos, kad kaut kas šķiet pārāk bīstams, dārgs vai nepraktisks, varam likt lietā virtuālo realitāti. Sākot ar kara pilotu trenēšanu, beidzot ar ķirurgu apmācīšanu, respektīvi, virtuālā realitāte mums atļauj riskēt, nenodarot kaitējumu. Ņemot vērā to, ka virtuālās realitātes izmaksas sarūk un tā kļūst aizvien plašāk pieejama, potenciāls to pielietot arī citās sfērās strauji palielinās. Tiek lēsts, ka viena no nākamajām jomām varētu būt izglītība. Virtuālā realitāte, arī izmainītā realitāte, vērā ņemami spētu mainīt arī cilvēka saskarsmi ar digitālajām tehnoloģijām, ar to saprotot tendenci tās humanizēt.

 

Virtuālās realitātes pazīmes

Virtuālās realitātes sistēmas ir dažnedažādas, taču tām visām ir kāda vienojoša iezīme – tās ļauj cilvēkam skatīt digitalizētu attēlu trīs dimensijās, turklāt dabiskā lielumā. Tostarp attēls mainās virtuālajā vidē pārvietojoties, tas tiek pielāgots izmaiņām cilvēka redzes laukā. Tas garantē to, ka virtuālā realitāte kļūst īsta un aizraujoša.

Virtuālajai realitātei vajadzētu sniegt piemērotas reakcijas reālajā laikā, proti, tādā veidā, kādā cilvēks iepazīst vidi sev apkārt. Problēma rodas brīdī, kad rodas nesakritība starp indivīda rīcību un sistēmas atbildi. Tas iztraucē cilvēka virtuālās realitātes pieredzi un viņš no jauna apjauš, ka atrodas mākslīgi veidotā vidē, attiecīgi pielāgojot savu uzvedību tai. Tā rezultātā rodas samākslota, mehāniska mijiedarbības forma. Mērķis ir radīt īstu un plūstošu mijiedarbības formu, kas pārtop neaizmirstamā pieredzē.

 

Kopsavilkums

Virtuālā realitāte ir mākslīgi radīta virtuālā vide, kuru ar sensorās sistēmas palīdzību spējam pietuvināt realitātei. Lai to panāktu, nepieciešama virkne tehnoloģiju. Tā ir gan tehniski, gan konceptuāli sarežģīta, kā arī cieši sasaistīta ar cilvēka pasaules izziņu. Virtuālā realitāte ir pielietojama gan izklaides sfērā, gan citās, daudz nopietnākās, piemēram, medicīnā. Ik dienas tās izmaksas samazinās un pieejamība palielinās. Priekšdienās gaidāma virkne inovatīvu šīs tehnoloģijas pielietojuma veidu. Iespējams, kādu dienu tā izmainīs pat to, kā ikdienā sazināmies vai veicam darba pienākumus